Kā liecina to nosaukums, marķēšanas tehnoloģijas darbojas, marķējot produktus ar unikāliem drošības elementiem, galvenokārt ar grafiskiem zīmējumiem vai kodiem.

Galvenais mērķis ir autentificēt, nevis identificēt atsevišķus produktus. Tās nodrošina drošību pret reproducēšanu un viltojumiem, ko nodrošina vai nu pašas tehnoloģijas veids (piemēram, tintes ķīmiskās un fizikālās īpašības), vai informācija, ko tā satur (piemēram, grafisku zīmējumu). Pirmajā gadījumā drošību garantē vizuāla norāde par mēģinājumu veikt izmaiņas, bet otrajā gadījumā drošību garantē grūtības klonēt vai reproducēt informāciju.

Dažos gadījumos, proti, ja unikāls kods (piemēram, svītrkods) veido marķēšanas tehnoloģijas daļu vai visu marķēšanas tehnoloģiju (vai to var iekļaut marķējumā), tās var arī atbalstīt produktu izsekojamību, ļaujot reģistrēt produktus, tiem pārvietojoties piegādes ķēdē.

Pastāv vairāki marķēšanas tehnoloģiju veidi. Visplašāk tiek izmantotas tās, kuras var pārbaudīt vizuāli, ņemot vērā to daudzveidību, zemās izmaksas uz vienu vienību un vienkāršās pārbaudes procedūras – daudzos gadījumos pārbaudi var veikt vizuāli vai ar viedtālruņa palīdzību.