Mašīnlasāmie kodi, ko parasti dēvē arī par svītrkodiem, ir identifikācijas kodi, kas, kā norāda nosaukums, ir izstrādāti tā, lai tos varētu nolasīt ar tādām tehnoloģijām kā optiskās skenēšanas ierīces.

Svītrkodu veido virkne dažāda platuma paralēlu melnu līniju un baltu laukumu vai punktu un kvadrātu (vai to kombinācija). Kodos ir ierakstīti unikāli identifikatori vai ar produktu saistīti dati, piemēram, ražošanas datums un vieta, īpašnieks, izcelsme, derīguma termiņš utt. 

Kodos ietvertos datus analizē un iegūst nolasītājs, proti, pašreizējās ierīces ietver lāzera staru vai viedtālruņa kameru, kas dekodē svītrkoda bināro informāciju. 

Dažus optiskos drošības elementus var "piesaistīt" mašīnlasāmiem kodiem, lai automatizētu viedtālruņa identifikācijas un autentifikācijas procesu. Mašīnlasāmos kodus var iestrādāt arī citos vizuālos drošības elementos, kurus skenējot var sniegt papildu pārbaudes norādījumus vai informāciju par produktu un nodrošināt izsekojamību.