Magnētiskās svītras visbiežāk ir atrodamas maksājumu un identifikācijas karšu aizmugurē - visbiežāk uz kredītkartēm un debetkartēm. Tās satur datus, kas tiek nolasīti, kad kartes svītrveida daļa tiek izvilkta caur karšu lasītāju.
Magnētiskās svītras parasti sastāv no viena PVC (polivinilhlorīda) slāņa, kas pārklāts ar sīkām magnētisko sveķu daļiņām. Dati tiek ierakstīti un saglabāti magnētiskajās svītrās, pārveidojot daļiņu magnētismu, veidojot unikālu bitu secību. Šo secību pēc tam var nolasīt, fiziski saskaroties ar īpašu ierīci (piemēram, "pārvelkot"), kas to interpretē. Tā kā informācija ir ierakstīta magnētisko svītro fiziskajā sastāvā, to nevar mainīt.
Magnētiskās svītras galvenokārt tiek izvietotas uz kartēm. Ir izveidoti starptautiski noteikti standarti, kuriem jāatbilst kartēm, lai tās varētu izmantot šo tehnoloģiju. Tie attiecas uz izmēru, elastību, magnētiskās svītras novietojumu, magnētiskajām īpašībām un datu formātiem.
Magnētiskās svītras visplašāk izmanto finanšu kartēs. Tomēr tās var izmantot arī tieši uz vērtīga priekšmeta (ja to ļauj fiziskās īpašības un lietošanas nosacījumi), lai garantētu tā autentiskumu un izsekotu to (piemēram, kā pēcpārdošanas pakalpojumu klientiem).
Ja svītras galvenais mērķis ir nodrošināt drošību, tad svītru vēlams uzklāt tieši (un neatdalāmi) uz produkta.
Ja vēlaties izmantot kartes, lai sasaistītu magnētiskās svītras ar saviem produktiem, ražošanas procesā nav jāveic nekādas izmaiņas.
Tomēr, ja vēlaties magnētisko svītru virzienu pievienot tieši savam produktam, ražošanas ķēdē būs jāveic īpašas izmaiņas.
Tā kā šī tehnoloģija ir tik labi pazīstama un plaši izplatīta, ar tās ieviešanu saistītās izmaksas nav augstas.