Jaucējadresēšana ir process, kurā, izmantojot algoritmu (piemēram, MD5, SHA-1 vai SHA-2), tiek izveidots unikāls faila identifikators - "jaucējkods", pamatojoties uz tā datiem. Diviem identiskiem failiem vienmēr būs vienāds jaucējadresēšanas kods. Tāpat diviem dažādiem failiem vienmēr būs atšķirīgi jaucējadresēšanas rezultāti, pat ja starpība starp abiem failiem ir minimāla. To failu jaucējadresēšana, kuros konstatēts autortiesību pārkāpums, var iekļaut "melnajos sarakstos", kurus mākoņdatu glabāšanas pakalpojumi var izmantot, lai atklātu, bloķētu un likvidētu neatļautus failus.
Izmanto
Autentifikācija
Piemērojamība
Produkts
Var izmantot
Digitālie produkti
Redzamība
Neredzams
Nepieciešamā lasīšanas ierīce
Jā
Savienojums ar serveri
Jā
Nē
Apraksts
Jaucējadresēšanas mērķis ir identificēt vienas un tās pašas digitālās datnes dažādas kopijas. Vispirms tiek izmantots algoritms, lai digitālajam failam piešķirtu unikālu rakstzīmju virkni, ko sauc par "jaucējkodu", un šo jaucējkodu saglabā jaucējkodu datubāzē. Pēc tam tāds pats jaucējadresēšanas process tiek veikts arī otram digitālajam datnes veidam, un iegūtais jaucējkods tiek salīdzināts ar jaucējkodu datubāzē jau saglabāto jaucējkodu, lai noteiktu, vai datnes precīzi sakrīt.
Izmanto
Jaucējadresēšana galvenokārt tiek izmantota, lai indeksētu saturu, aizsargātu paroles, atklātu ļaunprātīgus failus, piemēram, vīrusus, vai bloķētu nelikumīgu saturu, piemēram, terorisma aktu veicināšanu vai nepilngadīgo izmantošanu. Attiecībā uz materiāliem, kas aizsargāti ar autortiesībām, jaucējadresēšana izmanto, lai identificētu, salīdzinātu un novērstu tāda digitālā satura augšupielādi, kas jau ir noņemts autortiesību pārkāpuma dēļ.
Īstenošana
Ir grūti noteikt konkrētas ieviešanas prasības attiecībā uz jaucējadresēšanu, jo ir vairākas dažādas jaucējadresēšanas metodes un algoritmi, kurus var izmantot, un visiem tiem ir nepieciešams atšķirīgs skaitļošanas jaudas apjoms. Lielākā daļa šifrēšanas metožu ir kriptogrāfiskas (kad diviem dažādiem failiem, lai gan ļoti līdzīgiem, būs pilnīgi atšķirīgas jaucējadreses), bet pastāv arī uztveres šifrēšanas metodes (kad diviem gandrīz identiskiem failiem, piemēram, līdzīgiem attēliem, būs līdzīgas jaucējadreses). Tomēr jaucējadresēšanas priekšrocība ir tā, ka to var piemērot jau esošam saturam. Jaucējkodus var kopīgot un izmantot visas dažādās puses, izmantojot vienu un to pašu jaucējadresēšanas procesu un vienu un to pašu jaucējkodu datubāzi. Tomēr trūkums ir tas, ka jaucējadresēšana atpazīst tikai identisku identisku failu, nevis tā saturu.
Izmaksas
Jaucējadresēšana prasa ierobežotus ieguldījumus, jo ir pieejami atvērtā koda risinājumi. Turklāt, tā kā jaucējadresēšanas datubāzēs tiek glabāta tikai rakstzīmju virkne, nevis viss fails, tai ir nepieciešami mazāki skaitļošanas un atmiņas resursi.