Pasīvie RFID marķējumi visbiežāk ir sastopami viedās etiķetes veidā. Tās parasti ir izgatavotas no līmpapīra vai plastmasas, un tās var piestiprināt dažādiem produktiem, lai cita starpā aizsargātu zīmolu un novērstu viltošanu. Tās ietver vērtīgu informāciju, ko izmanto, lai izsekotu precēm no noliktavas līdz tirdzniecības vietai, ļautu klientiem atstāt veikalu, nestāvot rindā, lai samaksātu par produktu, un ļautu pārdevējiem pārbaudīt krājumus, neatstājot klientu vienu.
Pasīvā RFID marķējuma sistēma sastāv tikai no antenas un integrālās shēmas (mikroshēmas). Tos sauc par "pasīviem", jo tiem nav iekšēja enerģijas avota; tā vietā tos darbina elektromagnētiskie signāli, ko pārraida RFID lasītājs. Pēc aktivizēšanas marķējumi nosūta identifikācijas datus atpakaļ uz nolasītāju, kas savukārt pārsūta datus datoram, kur tos apstrādā un pārbauda. RFID marķējumā atmiņā saglabātie identifikācijas dati parasti ietver unikālu kodu, piemēram, elektronisko produkta kodu (kas papildina svītrkoda informāciju ar tādu informāciju kā preces veids, ražotājs u. c.) vai īpašnieka kodu. Pasīvie marķējumi var būt tikai lasāmie vai lasāmie un rakstāmie, un šādā gadījumā, kā norāda nosaukums, saglabātos datus var arī mainīt un/vai pārrakstīt.
Šai tehnoloģijai ir ierobežota jauda un neliels nolasīšanas diapazons. Atkarībā no izmantotās darbības frekvences pasīvajiem marķējumiem ir jāatrodas centimetru (zema frekvence) vai dažu metru (augsta un ļoti augsta frekvence) attālumā no lasītāja.
Pasīvajiem RFID marķējumiem ir daudz lietojuma jomu, jo tos var iestrādāt visdažādākajos izstrādājumos, sākot no nelieliem nemetāliskiem priekšmetiem un beidzot ar uzlīmējamām etiķetēm. Kad tie ir iestrādāti etiķetēs, tie kļūst par "viedajām etiķetēm" un tiek piestiprināti izstrādājuma ārpusē. Tomēr tos var arī tieši iestrādāt izstrādājumos. Dažas visbiežāk izmantotās iespējas ir šādas: kredītkartes, pogas, pudeļu korķīši, atslēgas, papīra lapas, banknotes un ieejas biļetes.
Produkta autentiskumu pārbauda, nolasot RFID marķējumā saglabātos datus. To veic mazumtirdzniecības veikalu darbinieki, izmantojot attiecīgu aprīkojumu; patērētāji nevar patstāvīgi pārbaudīt produktu autentiskumu.
Ņemot vērā pasīvo marķējumu iespējamo formu, izmēru un lietojumu daudzveidību, ieviešanas prasības ir ļoti atkarīgas no konteksta un konkrētā gadījuma.
Ja vēlaties izmantot pasīvos RFID marķējumus viedajās etiķetēs, ražošanas procesā nav jāveic nekādas izmaiņas; jums tikai jāizvēlas piemērotākais etiķetes veids no pieejamā klāsta un jāpiestiprina tas produktam, kura izsekojamību un autentiskuma noteikšanu vēlaties nodrošināt.
Taču, ja vēlaties pasīvos RFID marķējumus iestrādāt tieši savos ražojumos, ražošanas ķēdē būs jāveic īpašas izmaiņas.
Lai ieviestu pasīvo RFID marķējumu sistēmu, būs nepieciešami sākotnēji ieguldījumi iekārtu pārvaldības sistēmās, nolasītājos un (iespējamās) izmaiņas ražošanas procesā. Tomēr pašas pasīvās RFID marķējuma zīmes parasti ir nelielas un lētas ierīces, kuru izmaksas ir no dažiem eiro centiem par marķējuma zīmi.