Katra izstrādājuma virsma var būt unikāla, jo fizikālo procesu vai ķīmisko vielu izmantošanas rezultātā rodas mikroskopiskas strukturālas atšķirības. Šī tehnoloģija izmanto šīs atšķirības, piešķirot katrai no tām kodu, kas pēc nejaušības principa ir līdzīgs nospiedumam un ļauj identificēt izstrādājumu. Kodus reģistrē datubāzēs, kuras var salīdzināt rīkojuma ietvaros, lai pārbaudītu produkta autentiskumu.
Virsmas pirkstu nospiedumu tehnoloģijas un lāzera virsmas analīze tiek izmantotas, lai ģenerētu unikālu identifikatoru, kas balstīts uz fizisku nejaušu procesu, kurus to būtības dēļ nevar reproducēt vai kopēt.
Materiālu virsmu sastāvs tiek analizēts, izmantojot metodes, kas identificē katrai virsmai raksturīgās strukturālās atšķirības. Pamatojoties uz šīm atšķirībām, tiek ģenerēti identifikatori, kas ļauj unikāli identificēt izstrādājumu.
Piemēram, analizējot strukturālās atšķirības, kas rodas silīcija plēvēs (tā sauktās "rievas"), var nejauši izveidot unikālus identifikācijas kodus. Šie kodi ir viennozīmīgi, līdzīgi kā cilvēka pirkstu nospiedumi, un to reproducēšana ir tehniski neiespējama.
Uz šā principa balstīta metode tiek izmantota, lai izgatavotu etiķetes, kas ir viegli nolasāmas ar optisko lasītāju. Tā ietver nanodaļiņu substrāta pārklājumu ar silīcija polimēriem. Substrāta izžūšanas rezultātā tas saraujas un uz polimēru pārklājuma rodas strukturālas atšķirības jeb "rievas". Analizējot šīs "rievas", iespējams nejaušā veidā ģenerēt unikālus identifikācijas kodus. Lai nolasītu kodu un salīdzinātu to ar iepriekš atsauces datubāzē saglabātajiem kodiem, ir vajadzīga īpaša ierīce.
Virsmas pirkstu nospiedumu tehnoloģijas un lāzera virsmas analīze ir piemērojamas dažādiem izstrādājumiem, jo strukturālo īpašību analīzi var piemērot dažādiem materiālu veidiem.
Izmaiņas ražošanas procesā ir cieši atkarīgas no jūsu produkta veida, kas nosaka marķējuma piestiprināšanas paņēmienus produktiem.
Šo pretviltošanas risinājumu izmaksas ir atkarīgas no konkrētās izmantotās metodes, un tās nevar iepriekš precīzi aprēķināt.