FAQs on copyright for consumers
The Frequently Asked Questions (FAQs) on copyright help inform all European consumers about what is legal and what is not when using copyright protected content, such as music or film, on the internet.As an extension of this successful initiative, the FAQs on copyright for teachers will provide teachers and students from the EU with clear and accurate information on what use of copyright protected content is allowed in the context of education.
15 questions from consumers on copyright for all EU Member States
Answers to the FAQs are given for all EU Member States. They are available in English and at least one of the official languages of the Member State in focus.How does copyright affect your daily life?
Click on a country in the map or select a country from the list to show the answers for the country:
1. Ko nozīmē un aptver autortiesības un blakustiesības, un vai tās ir vienādas visā pasaulē?
7. Vai es drīkstu iedot ar autortiesībām aizsargāta darba kopiju manas ģimenes loceklim vai draugam?
15. Kā es varu zināt, vai darbs tiešsaistē tiek piedāvāts legāli vai nelegāli?
1. Ko nozīmē un aptver autortiesības un blakustiesības, un vai tās ir vienādas visā pasaulē?
Autortiesības ir autora tiesības noteikt, vai un kādā veidā un par kādu atlīdzību citas personas ir tiesīgas izmantot viņa radošās darbības rezultātā tapušos literāros, vizuālās mākslas, muzikālos u.tml. darbus. Blakustiesības pieder izpildītājiem, skaņu ierakstu producentiem, filmu producentiem un raidorganizācijām. Blakustiesības aizsargā šo personu darbības rezultātus, proti, izpildījumus, skaņu ierakstus (fonogrammas), filmas un raidījumus. Autortiesības aptver gan tiesības uz autoru darbu ekonomiskā izmantojuma kontroli (mantiskās tiesības), gan uz īpašās personiskās saiknes ar darbu aizsardzību (personiskās tiesības). Autora personiskās tiesības ietver tiesības uz autora vārda vai pseidonīma norādīšanu, izlemšanu, vai darbu padarīt pieejamu sabiedrībai, uz sava darba negrozāmību u.c. Autoriem un blakustiesību īpašniekiem ir virkne mantiska rakstura tiesību, tostarp tiesības atļaut vai aizliegt darbu kopēšanu, publiskošanu, izplatīšanu, pārveidošanu.
Autortiesību likumiem dažādās pasaules valstīs ir daudz kopēju principu, un tie nereti ir līdzīgi, taču autortiesības nav vienādas visā pasaulē. To saturu dažādās valstīs nosaka šo valstu kultūras un tiesiskās tradīcijas, kā arī atšķirīgie sociālekonomiskie apstākļi. Vienlaikus starptautiskie un reģionālie līgumi tuvina dažādos likumus un atvieglo pārrobežu sadarbību un ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanu.
2. Kam pieder autortiesības un kā tās sniedz labumu darbu radītājiem, tiesību īpašniekiem, patērētājiem, sabiedrībai, ekonomikai un kultūrai kopumā?
Autortiesības sākotnēji pieder autoram, t.i. fiziskajai personai, kura ir radījusi konkrēto darbu. Autora mantiskās tiesības var pāriet vai autors var tās nodot citām personām, piemēram, mantiniekiem, darba devējam, izdevniecībai, darba pasūtītājam u.tml. Personiskās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet citām personām. Līdzīgi kā autoru mantisko tiesību gadījumā, arī izpildītāju, skaņu ierakstu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības var pāriet vai tikt nodotas citām personām.
Autortiesības spēlē nozīmīgu lomu radošā darba darītāju pienācīgā atalgošanā par viņu pienesumu kultūrā un uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā. Tāpat autortiesības nodrošina iespēju atgūt darbu radīšanā ieguldītos līdzekļus un gūt ienākumus nākamo darbu radīšanai. Turklāt autortiesības kalpo kā svarīgs kultūrpolitikas instruments, kas dod iespēju nodrošināt māksliniekiem augstāku sociālās aizsardzības līmeni un finansēt kultūras projektus, kā arī veicināt kultūras eksportu. Uz zināšanām balstītas ekonomikas laikmetā autortiesības veicina sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi.
3. Vai manas autortiesības tiek aizsargātas automātiski, piemēram, ja es uzņemu fotogrāfiju ar savu telefonu, vai arī man ir jāreģistrē mans darbs, lai iegūtu autortiesību aizsardzību?
Autortiesības uz darbu, piemēram, fotogrāfiju, tiek iegūtas automātiski, tiklīdz attiecīgais darbs ir radīts. Autortiesību iegūšanai darbs nav jāreģistrē, kā arī nav jāievēro jebkādas citas formalitātes, piemēram, autortiesību zīmes (©) izmantošana. Ar autortiesībām aizsargā darbus, kuri ir autora (fiziskās personas) radošās darbības rezultāts, proti, autoram ir bijusi iespēja izdarīt brīvu izvēli, kāds būs viņa darbs. Izvēle nav brīva, ja personai ir stingri jāievēro noteikti priekšraksti attiecībā uz savu darbu, piemēram, jāizveido darbs pēc precīza rasējuma, un viņai nav iespēju ietekmēt darba galīgo saturu un noformējumu. Fotogrāfiju gadījumā fotogrāfam parasti ir šāda izvēles brīvība. Līdz ar to, tiklīdz Jūs esat uzņēmis (-usi) fotogrāfiju, tā ir aizsargāta ar autortiesībām.
4. Kas ir autortiesību pārkāpums? Vai man var būt nepatikšanas autortiesību pārkāpšanas dēļ? Kas notiek, ja es nezināju, ka pārkāpju autortiesības?
Autortiesību pārkāpums ir darbība, ar kuru aizskartas autoru vai blakustiesību īpašnieku personiskās vai mantiskās tiesības, piemēram, bez autora iepriekšējas atļaujas darbs ir nokopēts, ievietots mājaslapā internetā, pārveidots vai, izmantojot darbu, nav norādīts tā autors, un likums neparedz, ka attiecīgajai darbībai nav nepieciešama autora atļauja (kā, piemēram, autortiesību izņēmumu un ierobežojumu gadījumā).
Par autortiesību pārkāpšanu ir paredzēta civiltiesiskā, administratīvā un būtiska kaitējuma nodarīšanas gadījumā – arī krimināltiesiskā atbildība. Līdz ar to autortiesību pārkāpējam var iestāties viņam nelabvēlīgas sekas, tostarp pienākums atlīdzināt autoram radušos zaudējumus un kompensēt morālo kaitējumu.
Personas nezināšana par autortiesību pārkāpuma izdarīšanu pati par sevi neatbrīvo no atbildības, taču var mazināt pārkāpuma negatīvās sekas. Tāpat vēlme novērst autortiesību pārkāpumu var spēlēt nozīmīgu lomu domstarpību atrisināšanā ar autoru.
5. Kādi nosacījumi man jāievēro, ja es vēlos izmantot cita radītu ar autortiesībām aizsargātu darbu? Man ir teikuši, ka citu radītu darbu izmantošana ir vienkārši citēšana un līdz ar to vienmēr atļauta.
Gadījumos, kad cita radīts darbs, kuru vēlaties izmantot, ir aizsargāts ar autortiesībām, ir jāievēro šādi nosacījumi:
- darbu drīkst izmantot tikai savas domas pamatošanai, kritiskai analīzei vai zinātniskiem vai pētniecības nolūkiem;
- darbu drīkst izmantot tikai iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamajā apjomā (šis apjoms visbiežāk ir neliels);
- šāda izmantošana nedrīkst nodarīt kaitējumu autora likumīgajām interesēm, piemēram, samazināt attiecīgā darba noietu tirgū un autora ienākumus.
Ja šie nosacījumi ir ievēroti, autora atļauja darba izmantošanai nav nepieciešama, taču obligāti ir jānorāda viņa vārds vai, ja tas nav zināms, - tas, ka autors ir nezināms, un citāta avots. Pārējos gadījumos ir nepieciešama autora atļauja (licence), kas var būt iepriekš izsniegta neierobežotam personu lokam un būt pieejama, piemēram, attiecīgajā mājaslapā. Ja tādas atļaujas nav – Jums ir jāsazinās ar autoru vai viņa tiesību pārņēmēju (piemēram, izdevniecību) un jālūdz izsniegt šādu atļauju. Jūs varat sazināties ar autoru vai viņa tiesību pārņēmēju arī tad, ja Jums ir šaubas par atļaujas nepieciešamību.
6. Vai es drīkstu izmantot ar autortiesībām aizsargātu mūziku savam mājas video, kuru esmu uzņēmis un vēlos augšupielādēt video platformā?
Lai izmantotu ar autortiesībām aizsargātu mūziku savam mājas video un augšupielādētu to kādā no tiešsaistes video platformām, ir jāsaņem autora un blakustiesību īpašnieku (mūzikas un teksta autoru, izpildītāju, skaņu ierakstu producentu u.c.) piekrišana. Tikai tajos gadījumos, kad šādu piekrišanu nav saņēmis video platformas uzturētājs, atļauja ir jāsaņem Jums. Līdz ar to iesakām vispirms iepazīties ar attiecīgās video platformas lietošanas noteikumiem.
Vienlaikus internetā ir plaši pieejama mūzika, kuras izmantošana personiskai (nekomerciālai) lietošanai un bez atlīdzības samaksas ir atļauta, jo tiesību īpašnieki tam ir piekrituši, izmantojot t.s. atvērtā satura licences (piemēram, Creative Commons licences). Parasti ar šādām licencēm atļauja izmantot attiecīgo mūziku tiek piešķirta ikvienam, un nav jāsazinās ar autoriem un blakustiesību īpašniekiem. Izmantojot mūziku savam mājas video, lūdzu, ņemiet vērā, ka to nedrīkst pārveidot bez tiesību īpašnieku piekrišanas un, ievietojot attiecīgo video tiešsaistes platformā, ir jānorāda autors un blakustiesību īpašnieki.
7. Vai es drīkstu iedot ar autortiesībām aizsargāta darba kopiju manas ģimenes loceklim vai draugam?
Jā, Jūs drīkstat vienā eksemplārā nokopēt ar autortiesībām aizsargātu darbu, kuru Jūs esat ieguvis likumīgi, un iedot to savam ģimenes loceklim vai draugam. Darbs ir iegūts likumīgi, ja, piemēram, Jūs esat iegādājies Jūsu mīļākās grupas kompaktdisku (CD) vai lejupielādējis attiecīgo mūzikas albumu savā datorā no interneta veikala.
8. Vai es drīkstu lejupielādēt no interneta ar autortiesībām aizsargātu darbu un vai ir nozīme tam, kāda tehnoloģija ir izmantota, un vai es esmu lejupielādējis tikai darba daļas?
Jūs drīkstat lejupielādēt no interneta ar autortiesībām aizsargātu darbu, ja autors tam ir piekritis. Tas, vai attiecīgo darbu ir atļauts lejupielādēt, var būt norādīts interneta vietnes noteikumos vai arī izrietēt no norādes uz kādu no atvērtā satura licencēm vai tās noteikumiem. Lejupielādei izmantotajām tehnoloģijām šādā gadījumā nav nozīmes. Tāpat nav nozīmes arī lejupielādētā darba fragmenta lielumam, ja vien attiecīgā darba daļa bauda aizsardzību ar autortiesībām, proti, atbilst radošuma (oriģinalitātes) kritērijam.
Ja ar autortiesībām aizsargāts darbs internetā ir ievietots likumīgi, proti, ar autora piekrišanu, Jūs bez atsevišķas autora atļaujas drīkstat lejupielādēt (saglabāt savā datorā) vienu darba kopiju personiskai (nekomerciālai) lietošanai. Šādu darba kopiju Jūs drīkstat nodot jebkuram ģimenes loceklim vai draugam.
9. Es mēģināju kopēt filmu no DVD uz sava datora, taču nevarēju to izdarīt kaut kādu “tehnoloģisko aizsardzības līdzekļu” dēļ. Kas tie ir un vai es drīkstu tos apiet, lai izgatavotu filmas kopiju personiskai lietošanai?
Tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi ir tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas, kuras parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību darbiem vai blakustiesību objektiem, piemēram, filmām vai skaņu ierakstiem, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību īpašnieks. Tas nozīmē, ka šie tehniskie līdzekļi novērš vai ierobežo iespēju izmantot darbus vai blakustiesību objektus nelikumīgi.
Pamatā izšķir divu veidu tehnoloģiskos aizsardzības līdzekļus – pirmkārt, tos, kuri ierobežo iespēju piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem darbiem vai blakustiesību objektiem, piemēram, dažāda veida autorizācijas sistēmas, kas pieļauj darbu izmantošanu tikai tad, ja persona no attiecīgā tiesību īpašnieka ir ieguvusi piekļuves datus (piemēram, programmatūras reģistrācijas numuru); otrkārt, tos, kuri ierobežo iespējas nokopēt konkrēto darbu. Tehnoloģisko aizsardzības līdzekļu apiešana nav atļauta, taču, ja Jums ir tiesības izmantot darbu, piemēram, nokopēt filmu personiskai lietošanai, bet tehnoloģiskie līdzekļi (piemēram, DVD diska aizsardzība pret kopēšanu) liedz Jums to izdarīt, Jūs esat tiesīgi prasīt tiesību īpašniekam nodrošināt Jums attiecīgu iespēju. Ja tiesību īpašnieks jau nodrošina iespēju iegūt filmas kopiju personiskai lietošanai citādā veidā, piemēram, bez atlīdzības to pasūtot tiesību īpašniekam, Jūs nevarat prasīt tehnoloģisko aizsardzības līdzekļu deaktivizēšanu.
10. Kas ir nesēja atlīdzība?
Nesēja atlīdzība ir atlīdzība, kas pienākas autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, par viņu darbu un blakustiesību objektu (piemēram, skaņu ierakstu), kopēšanu personiskajai lietošanai. Saskaņā ar likumu fiziskajai personai nav jāsaņem autortiesību vai blakustiesību īpašnieku atļauja, ja tā vēlas darbu vai blakustiesību objektu nokopēt vienā eksemplārā personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Nesēja atlīdzību maksā personas, kas izgatavo vai ieved Latvijā šādai kopēšanai izmantojamās iekārtas un tukšos datu nesējus (piemēram, CD, DVD, USB zibatmiņas). Galapatērētājs tiešā veidā nesēja atlīdzību nemaksā, taču tā parasti ir ierēķināta attiecīgās kopēšanas iekārtas vai datu nesēja cenā.
Darba vai blakustiesību objekta kopēšana uz papīra (reprogrāfiskā reproducēšana) personiskai lietošanai netiek kompensēta ar nesēja atlīdzību, jo attiecībā uz šo personiskai lietošanai veiktās kopēšanas veidu Latvijas Autortiesību likumā ietverts speciāls regulējums. Atlīdzību par šādu kopēšanu pamatā maksā personas, kuru valdījumā vai lietošanā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību fiziskajām personām par maksu vai bez tās, piemēram, kopēšanas pakalpojumu sniedzēji.
Nošu kopēšana ir tieši izslēgta no reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību izņēmuma, un nav atļauta arī saskaņā ar vispārīgo autortiesību izņēmumu, kas nodrošina iespēju veikt kopēšanu personiskai lietošanai, maksājot nesēja atlīdzību. Notis var kopēt, tikai pamatojoties uz autora iepriekšēju atļauju.
11. Vai es pārkāpju autortiesības, ja es skatos filmu, to straumējot, nevis lejupielādējot no interneta?
Ja filma tiek iegūta no legāla avota, tad nav nozīmes, vai Jūs skatāties to, straumējot vai vispirms lejupielādējot no interneta. Ar legālu avotu saprotams tāds avots, par kuru nav acīmredzama pamata šaubīties, ka tajā pieejamie darbi vai blakustiesību objekti ir ievietoti ar attiecīgo tiesību īpašnieku (autoru, filmas producentu u.c.) piekrišanu (sk. arī atbildi uz 15.jautājumu). Kad filma tiek straumēta, tā lielākā vai mazākā mērā tiek kopēta (īslaicīgi reproducēta). Tāpēc vismaz gadījumos, kad filma tiek straumēta no acīmredzami nelegāla avota, šāda straumēšana visdrīzāk būs atzīstama par autortiesību pārkāpumu. Līdz ar to ieteicams izmantot tikai tādas interneta vietnes, kuru legalitāte nerada šaubas.
12. Ja ar autortiesībām aizsargāti darbi tiek automātiski iekļauti manis izliktajās ziņās sociālajās platformās, vai es esmu par to atbildīgs un vai tas ir autortiesību pārkāpums? Kas notiek, ja izveidoju saiti uz tiem vai veicu to iegulšanu manā mājaslapā vai emuārā?
Ja ar autortiesībām aizsargāti darbi tiek automātiski iegulti vai uz tiem tiek ievietota saite Jūsu izliktajās ziņās sociālajās platformās, šāda darbība parasti nebūs atzīstama par autortiesību pārkāpumu un jautājums par atbildību nebūs jārisina, proti, Jums nebūs jāatbild par šādām darbībām. Līdzīgs secinājums ir attiecināms arī uz tiem gadījumiem, kad iegulšanu vai saites ievietošanu Jūs esat veicis savā mājaslapā vai emuārā (blogā). Ja tomēr attiecīgajā ziņā sociālajā platformā tiek automātiski iekļauts pats darbs, tad ieteicams pārliecināties, vai Jums ir iespēja ietekmēt šādu automātisku darba ietveršanu, piemēram, mainot Jūsu lietotāja konta uzstādījumus. Apstiprinošas atbildes gadījumā ieteicams atteikties no šādas automātiskas darba ievietošanas, ja vien attiecīgā darba ievietošanai nav piekritis autors vai cits tiesību īpašnieks, piemēram, attiecinot uz savu darbu atvērtā satura licenci vai atļaujot savu darbu izmantošanu konkrētajai sociālajai platformai (sk. platformas lietošanas noteikumus).
13. Kad es pats radu darbu un augšupielādēju to, daudzu interneta vietņu lietošanas noteikumi pieprasa, lai es nododu savas autortiesības attiecīgajai vietnei. Vai tas nozīmē, ka no šī brīža es zaudēšu visas autortiesības uz attiecīgo darbu?
Ja interneta vietnes lietošanas noteikumi nosaka, ka Jūs nododat neekskluzīvās izmantošanas tiesības (neekskluzīvo licenci) uz savu darbu interneta vietnei, tad Jūs saglabājat savas autortiesības un varat tās licencēt arī citām personām vai atsavināt (nodot citām personām pavisam). Turpretim, ja interneta vietnes noteikumos ir paredzēts, ka Jūs nododat interneta vietnei ekskluzīvo licenci, visas autora mantiskās tiesības vai “visas autortiesības”, tad Jums vairs nav tiesību pašam izmantot attiecīgo darbu, ja vien Jums neizdodas pierādīt, ka attiecīgie nosacījumi ir spēkā neesoši rakstiskās formas trūkuma dēļ vai tāpēc, ka tie ir pretrunā ar labas ticības principu. Lai izvairītos no tiesiskās nenoteiktības un precīzi noteiktu Jūsu tiesību apjomu pēc darba augšupielādes konkrētajā interneta vietnē, ieteicams pirms tam uzmanīgi iepazīties ar tās lietošanas noteikumiem un tajos ietverto autortiesību jautājumu regulējumu.
14. Mana avatāra pamatā ir mana iecienītākā filmu zvaigzne, multfilmas personāžs vai sporta klubs. Vai man šī iemesla dēļ var būt nepatikšanas saistībā ar autortiesību vai jebkādu citu tiesību pārkāpumu?
Multfilmas personāžs un dažādi sporta kluba identitātes elementi, piemēram, tā nosaukums vai logotips, var būt aizsargāti ar autortiesībām. Tādā gadījumā to izmantošanai publiskā vidē, tostarp virtuālajā, Jums var būt nepieciešama attiecīgu autortiesību vai blakustiesību īpašnieku atļauja. Ja ar autortiesībām aizsargātus darbus (to elementus) Jūs esat izmantojis tikai kā iedvesmas avotus sava avatāra izveidei un tajā dominē Jūsu paša radošais ieguldījums, šādai darbu izmantošanai nav jāsaņem autortiesību vai blakustiesību īpašnieka piekrišana. Autortiesību pārkāpuma nebūs, ja Jūsu avatāra pamatā ir Jūsu iecienītākās filmu zvaigznes tēls.
Multfilmas personāžs un sporta kluba nosaukums vai logotips var būt aizsargāts kā preču zīme. Preču zīmju izmantošana avatāra izveidošanai ir atļauta bez tiesību īpašnieka piekrišanas, ja tai ir nekomerciāls raksturs, proti, tā nav saistīta ar jebkāda veida komercdarbību (peļņas gūšanu).
Lūdzu, ņemiet vērā, ka citas personas atveidošana publiskā vidē var būt saistīta ar šīs personas personiskajām tiesībām, piemēram, uz goda un cieņas aizsardzību. Šaubu gadījumā ieteicams pārliecināties, ka attiecīgā persona neiebilst pret savu atveidošanu virtuālajā vidē ar avatāra starpniecību.
15. Kā es varu zināt, vai darbs tiešsaistē tiek piedāvāts legāli vai nelegāli?
Par to, ka darbs tiešsaistē tiek piedāvāts nelegāli, var liecināt dažādas pazīmes, piemēram, attiecīgā vietne var atklāti norādīt uz tās satura nelegālo izcelsmi, vietnē pieejamais saturs var būt zemākas kvalitātes, nekā ierasts, filma var būt pieejama vietnē, vēl pirms ir notikusi tās oficiālā pirmizrāde u.tml. Nelegāla satura identificēšanā var palīdzēt pieredze un zināšanas par to, kādā veidā parasti tiek piedāvāts legāls saturs. Piemēram, par to, ka tiešsaistē pieejamais saturs tiek piedāvāts legāli, var liecināt attiecīgās vietnes reklamēšana uzticamos medijos, satura aizsardzība ar tehnoloģiskās aizsardzības līdzekļiem (sk. atbildi uz 9.jautājumu) u.c. pazīmes. Tāpat internetā arvien vairāk ir t.s. legālā piedāvājuma datu bāzes, kur ir apkopota informācija par attiecīgajā valstī legāli pieejamo saturu (darbiem un blakustiesību objektiem). Latvijas portāls Ņem droši! pieejams šeit.
Disclaimer
The answers to the Frequently Asked Questions (FAQs) were finalised on the date indicated as the status date on the website. Gathering up-to-date information from 27 Member States is an extensive exercise. While the EUIPO tries to keep the information up-to-date, new case-law or legislative reforms may impact the content of the FAQs. Neither the EUIPO nor any person acting on behalf of the EUIPO is responsible for the use which might be made of the FAQs.